Apgaismojums I Gaisma ir nepieciešama kā augiem tā arī zivīm. Pastāv uzskats, ka akvārija zivīm ir gluži vienalga ir vai nav apgaismojums, taču glu?i tā nav. Duļķainu ūdeņu, alu zivīm patīk vājš apgaismojums, tām nepieciešams kāds aptumšots nostūris. Zivīm, kas mīt ūdens augšpusē, ezeros, savannās, nepieciešams labs apgaismojums. Daudzas zivis nērsto tikai pie rīta apgaismojuma, savukārt citas nakts stundās.
Augi fotosintēzes procesa laikā patērē ogļskābo gāzi un izveido no tās barības vielas, izdalot skābekli kuru elpo zivis. Lai augi labāk augtu un vairotos, jānodrošina pareiza spektra un daudzuma apgaismojums. Gaismas spektrs. Vislabāk augi uztver violēti ? zilo (470 nm) un oranži ? sarkano (660nm) gaismas spektru, pie tam oranži ? sarkanā gaismas spektra uzņemšana ir gandrīz divas reizes lielāka. Zilā spektra gaisma vairo augu šūnas, savukārt pārlieku daudz šī spektra gaismas padara augus neaugošus garumā, tie paliek maziņi. Sarkanā spektra daļa nosaka auga šūnu augšanu un izmērus, kas savukārt nosaka auga garumu un izmērus. Pārlieku daudz sarkanā spektra veido tos izstīdzējušus un tievus. Abu spektru apgaismojumam jābūt atbilstošās proporcijās. Jāatzīmē, ka ūdens augiem ir spēja pielāgoties pie gaismas kvalitātes, ko sauc par krāsu adaptāciju. Šāda spēja piemīt arī aļģēm, kur to attiecība pret konkrēto gaismas spektru ir izteikta to nosaukumos : zilās, zaļās, brūnās. Taču augiem šī adaptācija nenotiek momentā, tāpēc ieteicams nemainīt visas akvārija lampas vienlaikus. Veikalos var iegādāties lampas ar visdažādākajiem spektru veidiem. Pērkot parastās luminiscentās gaismas spuldzes to apzīmējums sastāv no trīs skaitļiem, piemēram 850 vai 960 no kuriem pirmais nozīmē gaismas spektra plašumu, jo lielāks skaitlis, jo spektrs būs plašāks, kā arī izmaksās dārgāk un pēdējie nosaka gaismas spektra toni. Gaismas ilgums. Lielākajai augu daļai, kuru dzimtene ir tropi, gaismas diena ilgst 12 stundas, taču jāņem vērā saullēkts un saulriets, kuru laikā gaismas intensitāte nav tik spēcīga. Saullēktu un saulrietu ir iespējams mākslīgi radīt, ieslēdzot kaut uz 30 minūtēm virs akvārija vāju apgaismojumu pirms un pēc akvārija dienas iestāšanās, ko darbinās ieprogrammēts laika taimers. Ja apgaismojuma ilgums pārsniedz 12 stundas, tas veicinās aļģu vairošanos. Augiem, kuri pieraduši pie 12 stundu ilga apgaismojuma cikla, pēc dienas beigām fotosintēzes intensitāte samazinās, taču aļģēm tā nesamazinās. Augiem nepieciešama 10 ? 12 stundu nakts pauze, kad apgaismojums nav nepieciešams. Lai gan daudzi akvāriju turētāji sadala gaismas dienu vairākās daļās, no rīta līdz 12, tad seko pauze un tad līdz vēlam vakaram. Šādi var pagarināt laiku, lai akvārijs būtu apgaismots, līdz vēlam vakaram kad Jūs esat mājās. Pastāv viedoklis, ka šādi rīkojoties akvārija bioritms tiek traucēts. Labāk būtu ieslēgt apgaismojumu tikai ap pulksten 11 un aplūkot akvāriju varēsiet līdz vēlam vakaram. Jebkurā gadījumā cīnoties ar aļģēm dienas pauze ir ļoti efektīva. Lampu izvēle. Pašlaik vispopulārākās ir luminiscentās (dienas gaismas) spuldzes, kuras atšķiras ar augstu ekonomiskumu salīdzinot ar citām. Piemēram, lai izveidotu gaismas plūsmu 1300 lm nepieciešama kvēlspuldze 100 vati. Izmantojot luminiscento lampu tikai 18 vati. Izstieptā caurule īpaši noder liela laukuma apgaismošanai. Jāpiemin arī tas, ka lampas tik ļoti neuzkarst kā parastās kvēldiega spuldzes, un tās var novietot kastē uz akvārija virsmas stikla, protams, nejau uz paša stikla. Kā vienīgais mīnuss, to ātrā ieslēgšanās varētu izbiedēt bailīgas zivtiņas. Lai izmantotu liminiscentās spuldzes nepieciešama drosele un starteris tai ieslēdzoties. Uzstādot šāda tipa lampu jānodrošina mitrumizturīga lampas patrona, kādas parasti ir gatavu akvāriju komplektācijā. Daudzi grāmatu autori iesaka izvēlēties lampu ar aprēķinu 0.5 w uz 1 Litru ūdens. 50 cm. ir maksimālais augstums kādu spēj izgaismot šāda tipa lampas. Faktori, kas samazina gaismas daudzumu. Zudumi gaismeklī.
Lai palielinātu atstarojošo gaismas daudzumu, ideāls risinājums spoguļa novietošana, taču iespējams arī lētāks risinājums alumīnija folija izmantošana.
Zudumi no gaisa pārkaršanas gaismeklī.
Luminiscentās spuldzes labi darbojās gaisa temperatūrā ap 25 grādi C. Izmanoties temperatūrai gaismas daudzums samazinās. Lai samazinātu siltuma daudzumu gaismeklī iespējams izveidot ventilācijas atveres.
Zudumi no akvārija virsējā stikla.
Akvārija virsējais vāks pamazām paliek netīrs, tāpēc to regulāri nepieciešams notīrīt.
Zudumi no lampas nolietošanās.
Gaismas daudzums spuldzē ar laiku samazinās, tāpēc pēc noteikta laika tās ir jānomaina.
Zudumi ūdenī.
Gaismas daudzums samazinās pat izejot cauri destilētam ūdenim. Akvārija ūdens satur atkritumus no dzīvnieku un augu valstības, kas ievērojami samazina gaismas caurlaidspēju. Regulāra kopšana un ūdens filtrācija samazina gaismas zudumus. Apgaismojuma automātiskā ieslēgšanās. Veikalos plašā piedāvājumā var iegādāties taimerus, ar kuru palīdzību Jums nebūs jālauza galva, lai neaizmirstu ieslēgt un izslēgt akvārija apgaismojumu. Vienkāršākās iekārtas (analogās) izmaksā ap 2 ? 3 Ls, taču iespējams iegādāties modernākus ? digitālos taimerus, kas izmaksās dārgāk. Novietojums. Gaismas avotu vēlams novietot no augšas, jo tad akvārijs izskatās efektīvāk, gaismas daudzums vienmērīgi sadalās visā akvārija tilpumā. Zivju ierastajā vidē gaisma krīt arī no augšas. Apgaismes ierīcēm nepieciešama droša elektro izolācija, gaismas avotu nedrīkst novietot tieši uz stikla, īpaši tas attiecināms uz kvēlspuldzēm, jo sakarstot stikls var plīst. Ja akvārijā ir augi, kas peld pa ūdens virsu, gaismeklim jābūt ne mazāk kā 20 cm attālumā no ūdens līmeņa.
|
