Apgaismojums II

  Pirms vai pēc akvārija iegādes, bie?i vien rodas jautājums, kā apgaismot mazo ūdens pasaulīti? Kādas mēdz būt lampas, cik to vajag, kā tās atšķiras, un kā lampas jāuzstāda?

 Spuldžu tipi:

Parastās kvēlspuldzes

  Tām ir neliela gaismas atdeve un īss kalpošanas mūžs. Pie tam, tās veido nepareizu spektru, kas sekmē aļģu attīstību. Vienīgais kvēlspuldžu izmantošanas pluss, ir to lētā cena un salīdzinoši vieglā uzstādīšana.

Halogēnās lampas

  Šīs lampas atšķiras no parastām, jo tajās iekšā ir gāzveidīgs halogēns (parasti jods), kas daļēji atjauno volframa spirāli. Pateicoties šai tehnoloģijai, halogēna lampām ir lielāka gaismas atdeve un garāks mūžs. Tomēr, neskatoties šīm lampām ir mazs siltumenerģijas pārveidošanas gaismas enerģijā koeficients un tās reti izmanto akvāriju apgaismošanai.

Luminiscentās, jeb dienas gaismas lampas

  Tās ir stikla kolbas, kuras pildītas ar zema spiediena inerto gāzi un dzīvsudraba izgarojumiem. Iekšējā kolbas virsma ir noklāta ar luminoforu, kas pārveido dzīvsudraba līnijas redzamā starojumā. Šīm lampām nepieciešams elektrobalasts, kuru var nopirkt jebkurā elektropreču veikalā, un kurš nemaksā pārāk dārgi. Šādas lampas visbiežāk tiek izmantotas akvāriju apgaismošanai, jo tās ir samērā lētas, ?ilgspēlējošas? un ekonomiskas. Tāpat luminiscentām lampām ir ievērojami lielāka gaismas atdeve un krāsu temperatūra. Mūsdienās daudzas akvāriju aprīkojuma ražotājfirmas ir izstrādājušas īpašus spuldžu modeļus, kas rada atsevišķas spektra daļas starus. Kombinējot šādas lampas, akvārija apgaismojumu var maksimāli tuvināt dabīgās gaismas spektram.

Akvārija apgaismošana ar luminiscentām lampām

  Visas lampas raksturo divi parametri:gaismas atdeve un spektrs. Bieži vein, uz lampu iepakojumiem gaismas atdeve tiek norādīta lumenos. Principā, pareizāk gaismas atdevi būtu mērīt luksos, bet praksē tas notiek reti. Jo vairāk lumeni, jo vairāk gaismas tiek virsmai. Tomēr tas nenozīmē, ka, jo lielāka gaismas atdeve, jo spilgtāk būs apgaismots jūsu akvārijs. Lampām mēdz būt dažāds spektrs, un daudzām tas ir daļēji ārpus diapozona, ko uztver cilvēka acs.

Luminiscento lampu gaismas atdeve, vai spektrs

  Starojuma spektru raksturo gaismas viļņu garums. Vizuālos grafikos ir redzama pāreja no zilā (ultravioletā starojuma ar īsiem viļņiem) uz sarkano (infrasarkano starojumu ar garu vilni. Mūsu acs uzstver starojumi no 400 līdz 7 000 nanometru, taču vislābāk tiek uztverta gaisma diapozona no 500 līdz 6 000. Tādejādi estētisku apgaismojumu var veidot lampas, kuru izstarojume iekļaujas šajās robežās. Viss augstākminētais neattiecas uz akvāriju augiem, jo tie spēj uztvert un izmantot arī infrasarkano un nedaudz mazāk ultrzvioleto gaismu, kas mūsu acīm daļēji nav redzam.

  Gaismas ķermeņa krāsu atdevi raksturo Kelvinos. Lampai ar zemu gaismas temperatūru 2000K sarkanā gaismas pēda būs ievērojami lielāka nekā zilā. Lampai ar krāsu atdevi pie 10 000K, pretēji, zilā starojuma sastāvdaļa būs nospiedošā pārsvarā. Lampai ar gaismas temperatūru 4000K ir zaļš spektrs.6000 K lampa rada kliedētu gaismu, kāda vērojama dienas vidū, kad debesis daļēji apmākušās.

Augi un akvārija apgaismojums

  Lai veiktu forosintēzi, augiem ir nepieciešama gaisma un akvāriista uzdevums ir veidot apgaismojumu, kas maksimāli tuvināts dabīgajam. Ir pierādīts, ka visintensīvāk augi patērē gaismas viļņus diapozonā no 300 līdz 500 nanometriem. Tie ir īsie infrasarkanie gaismas stari, kas nav redzami cilvēka acij, bet viegli tiek cauri ūdens slānim un sniedz vairāk enerģijas. Garāki stari, no 5000-7000 nm ietekmē augu lapu izmērus un formas, ko apliecina arī lapu formas izmainas, kad augi pāriet no ūden formas uz gaisa. Pie tādiem augiem pieskaitāmi ehinodori. Tos var audzēt pat kā parastos telpaugus, tikai ļoti mitrā vidē. (autora piebilde). Piemeklējot gaismas ķermeņus sava akvārija apgaismošanai, jūs noteikti saskarsieties ar dažādu aļģu uzliesmojumiem. Aļģes,  tāpat kā tā saucamie ?augsti attīstītie? augi, mīl gaismu.

  Izvēloties lampu komplektu akvārijam, jādefinē tilpnes slodze un uzdevumi. Ja jūsu akvārijā nebūs augu kā tas ir, piemēram, cihlīdu akvārijā (plēsoņas saplēš arī augus), tad var iztikt ar plaša spektra, bet zemas gaismas atdeves lampām, kā piemēram HAGEN ražotā SunGlo, vai zilgano MarineGlo. Šo lampu pēdējā laikā plaši pielieto cihlīdu akvārijos, veidojot pseidojūras dizainu.

  Ja jūs vēlaties ierīkot zemūdens dārzu, tad nāksies kārtīgi padomāt. Gaismai jābūt sabalansētai, pietiekamā daudzumā un jābūt ieslēgtai tikai 8-10 stundas un nekādi citādi.

  Veidojot apgaismes iekārtu augu, jeb tā sauktam ?holandiešu? akvārijam, nepieciešams atcerēties, ka gaismas daudzumam vattos attiecībā pret litrā?u jābut vismaz 70 %. Labāk, ja būs 100%. Jāņem vērā, ka, jo tālāk  no ūdens virsmas ir grunts, jo mazāk gaismas tiek izmērā mazajiem augiem. Tādēļ, tādus augus, kā glossostigma, Ehinodorus tonellus un citi ļoti zemie augi var turēt akvārijā, kurā ūdens staba augstums nepārsniedz 55cm. Pretējā gadījumā būs jāliek metālhalogēna lampas, kas gan ir ļoti spilgtas, bet patērē daudz enerģijas un tām ir liela siltumatdeve. Lampām ir jāatbilst akvārija garumam, lai nepaliek tumši stūri. Tajos augi iznīks. Gaismas diena nedrīkst pārsniegt 10 stundas, pretējā gadījumā jūs sagaida aļģu uzliesmojums. Parasti tās ir zaļās, vai zilizaļās aļģes, ar kurām ir ļoti grūti cīnīties.