Augi Augi akvārijā ir nepieciešami. Optimālu dzīves apstākļu izveidošanā, tiem ir ļoti liela loma: augi izmanto ogļskābo gāzi un pārstrādā to skābeklī, caur saknēm patērē zivju dzīves darbības atkritumus, ēdiena un atmirušo augu paliekas. Augi tuvina akvārija vidi dabīgai. Vairums iemītnieku, akvārijā bez augiem, kļūst nervozi. Biezās audzēs, vai uz augu lapām zivis nērš ikrus un pēc tam mazuļi tajās veiksmīgi slēpjas no kaimiņiem. Garkātu un peldošie augi aizēno akvārijus, kas novietoti pārlieku apgaismotās vietās. Nedrīkst aizmirst arī faktu, ka pareizs bioloģiskais līdzsvars ir iespējams, tikai pareizi sabalansējot zivju un augu proporcijas. Vēl viens nozīmīgs aspekts (lai ko neteiktu skeptiķi) ir akvārija estētiskā slodze. Savdabīgi un gaumīgi izdekorēts un ar augiem apgādāts akvārijs ir neatsverami noderīgs un bezgala skaists interjera papildinājums mājās, kantorī, ārsta kabinetā vai restorānā. Turpinot par augiem, jāpiebilst, ka tos jāpērk jaunus, pilnīgi zaļus, jālūkojas, lai lapas, saknes un stumbri būtu pilnīgi veseli. Pērkot augus, jums jāatceras, kādos apstākļos tiem būs jāaug. Nav jāaizmirst arī par akvārija izmēriem un zivīm, kas tajā dzīvos. Iesācējiem būtu jāaizvēlas vienkāršāki, lētāki augi. Sākumam ar to pietiks. Pie tādiem augiem var pieskaitīt valisnērijas (izņemot V.gigantea, kas sasniedz 2m garumu un ir ļoti cimperlīga), ehinodorus, kriptokarīnas un elodejas. Jāpiebilst, ka pēc iestādīšanas jaunā akvārijā, kriptokarīnas parasti nomet lielāko daļu lapu, lai izaudzētu jaunas, šai konkrētai videi piemērotas. Lai tas jūs nebiedē. Krājoties pieredzei un tehniskajam aprīkojumam, varēs pāriet pie prasīgāku un retāku augu audzēšanas. Nopirktos augus rūpīgi apskata, nogriež bojātās, vai slimās saknes un lapas, attīra un noskalo. Šeit jāpiebilst, ka pat no ļoti labi zināma un uzticības vērta akvārija jūs varat pārnes savā kādu augu vai zivtiņu slimību, jo saslimšanu var veicināt pat nelielas izmaiņas ekosistēmā. Un akvārijs ir ļoti maza, viegli ievainojama un pilnīgi noslēgta ekosistēma. Tādēļ ir ieteicams arī augiem rīkot karantīnu. Tas palīdzēs jums tikt vaļā ne tikai no slimībām, bet arī no dažādiem kaitēkļiem, ieskaitot sarkanos spoļveidīgos gliemjus. Karantīnā augus var turēt jebkurā piemērotā traukā. Ja jums nav maza akvārija, tad noderēs arī liela izmēra dzeramā ūdens pudele (Piem. 5l ?Vikings?) ar nogrieztu augšdaļu. Tur ielejiet ūdeni no jūsu akvārija, ievietojiet augus un atstājiet uz pāris nedēļām. Pielūkojiet, lai šī tilpne tiek pienācīgi apgaismota. Lai tiktu vaļā no iespējamām sēņu sporām, kaitēkļu oliņām un citiem mikroorganismiem, veiciet profilaktisko darbu. Vienu dienu izmantojiet akvāriju līdzekļus pret sēnītēm (piem. Sera Micopur), citu dienu ? pret mikroorganismiem u.t.t. pēc katra medikamenta pielietošanas jānomaina ūdens. Ja jums ir aizdomas, ka uz augiem varētu būt gliemežu ikri, tad, pirms ievietot augus karantīnā, rūpīgi ar pirkstiem aptaustiet katru lapu un noņemiet ikrus. Pēc pāris nedēļām visi pāri palikušie gliemezīši būs izšķīlušies. Izskalojiet augus, izlejiet ūdeni, kurā varētu būt mazie gliemezīši. Tagad varat augus stādīt akvārijā. Pirms stādīšanas, augiem ar kuplām saknēm, tās izretina un apgriež līdz 2-3 centimetru garumam. Augiem ar retām saknēm tās apgraiza pavisam nedaudz. Anubiasu saknes neaiztiek vispār. Tas pats attiecas arī uz peldošiem un garkātu augiem. Sakņu apgraizīšana palīdzēs augiem iesakņoties jaunā vietā. Jāatgadina, ka bieži pārstādot augus, jūs riskējat tos pazaudēt, jo tiem katru reizi jāaudzē jaunas saknes un pārējās auga daļas nespēj pienācīgi attīstīties. Augi, tāpat kā pārējās dzīvās radības, slimo. Precīzu diagnozi noteikt ir diezgan sarežģīti. Pirms mēģināt to darīt, pārliecinieties, ka jūsu augus nebojā zivis, vai gliemeži. Visbiežāk augu saslimšanu izraisa vides apstākļi un kaitīgie organismi. Saslimšanas pazīmes, kopumā varētu būt šādas: 1. augs pārstāj aust. Iemesls ? tam trūkst ogļraža: pārāk augsts ir pH rādītājs. 2. Slimas, melnas saknes. Iemesls ? pārāk smalka, sablīvēta grunts. 3. Augi ātri zaudē lapas, kurām atmirst nelieli laukumiņi. Iemesls ? fosfora trūkums. 4. Garkātu augiem veidojas gari starpposmi, ātri aug gari stumbri, augs zaudē lapas apakšdaļā, lapas ir blāvi zaļas. Iemesls ? par maz gaismas. 5. Augiem ir pārāk gari kāti un nenormāli mazas lapiņas. Iemesls ? nepareizas apgaismojuma un temperatūras proporcijas (jo augstāka ir temperatūra, jo spēcīgākam jābūt apgaismojumam). 6. Pārāk gara augu augšējā daļa. Iemesls ? pārāk intensīva ir apgaismojuma sarkanā spektra daļa. 7. Augi lēni iet bojā, aug jaunas lapas, esošo lapu malas ir apdriskātas, manāmi caurumi. Iemesls ? kaut kādas vielas trūkums. 8. Augiem ar plašu sakņu sistēmu un īsiem kātiem ir bojātas lapas. Iemesls ? ir ūdens sastāvēšanās pārāk smalkā un sablīvētā gruntī. 9. Uz augu lapām manāma plāna balta, kaļķveidīga plēvīte kā putekļi. Iemesls ? ogļskābās gāzes trūkums. 10. Sāk augt pārāk mazas lapiņas. Iemesls ? barības vielu trūkums vai pārāk intensīvs apgaismojums. 11. Lapas kļūst dzeltenas, dažreiz sarkanas (izņemot augus ar sarkanām lapām). Iemesls ir sēra vai slāpekļa trūkums. 12. Lapas aug ar dzeltenu maliņu. Iemesls ? kaļķa trūkums, pārāk mīksts ūdens. 13. Uz lapām parādās dzelteni plankumi, malas vīst. Iemesls ? kālija trūkums. 14. Starp lapu dzīsliņām parādās dzelteni plankumi, pēc tam šīs vietas atmirst, atstājot caurumus. Iemesls ? magnija trūkums. 15. Augs kļūst caurspīdīgs, līdzīgi stiklam. Iemesls ? dzelzs trūkums. 16. Auga lapas audi dzeltē, dzīslas paliek zaļas. Iemesls ? pārāk daudz dzelzs. 17. Kriptokarīnu lapas pakāpeniski kļūst caurspīdīgas, tad veidojas caurumi, pēcāk atmirst viss augs kopā ar augšanas punktu. Tā ir ?kriptokarīnu slimība?, iemesls joprojām nav noskaidrots. Arī ārstēšana nav zināma. Bojātās lapas jānoriež, sapuvušās ? jāsavāc, nolejot ūdeni caur šļūteni. Pēc iespējas biežāk mainīt ūdeni, jo tas dod augiem papildu barības vielas. Ir vērts padomāt par mēslojuma pielietošanu. Teču tas ir atsevišķa raksta temats. Kate Putniņa (lovelycat)
|
Augi 
