Kā es audzēju Ričijas?

  Es daru tā: sameklēju upmalā vai jūrmalā plakanus oļus. !!Neder kaļķakmeņi, jo tie paaugstina pH. Visvienkāršāk akmeni pārbaudīt ar etiķa esenci. Uzpilini dažus pilienus un skaties – ja no akmens nāk burbulīši, meklē citu.
Mazgāt, novārīt to akmeni – tas paša ziņā. Es parasti nomazgāju un viss.

 Vēl vajadzēs plastikāta sietiņu no lielveikala augļu iesaiņojuma – iespējami smalku, vislabāk gaiši zaļu vai dzeltenu. Mana mīļākā “šķirne” ir no kilogramīgajām kivi kastītēm.

Un gumiju – tievāko kādu var atrast, bet izturīgu. Der apaļā aptiekas gumija, apaļā ieveramā, gumijots diegs vairākās kārtās.
Ņemu akmeni, nostiepju tam apkārt sietiņu un nogriežu to cieši pie pirkstiem.

Izgrieztajam, vairāk vai mazāk apaļajam sietiņa gabalam nolīdzinu visus stūrus un “astes” un gar malu ielocu gumiju. Iznāk tāda kā dušas cepurīte. Uzvelku to akmenim, un sasienu gumijas galus tā, lai “cepurīte” būtu uzvelkama un novelkama.

 Līdz ar to piņķerīgākais ir galā.
Ņemu ričiju, izlīdzinu uz akmens. Kārta nedrīkst būt pārāk bieza, jo tad apakšējais slānis sāks bojāties.

Uzmanīgi uzvelku cepurīti pāri akmenim un ričijai.

 Viss. Pēc nedēļas vai divām sietiņš nebūs vairs redzams. Ja pietiks gaismas un CO2, ričija augs un ražos skābekļa burbulīšus.

 Ar divām standarta lampām, kas bija akvārija komplektā man ričijas izaudzēt neizdevās. Ar trim lampām auga labi, bet tikai vidū un nenoēnotajās vietās. Nu man ir četras lampas un ričijas aug gan tur kur vajag, gan tur kur nevajag.

Kad ričiju paklājs saaudzis pārāk augsts, to var apgriezt ar šķērēm, vai applūkāt ar roku. Un vienmēr var sākt no jauna: noplēšu pašu skaistāko virspuses daļu, žviks – sietiņu nost no akmens, iztīru, uzlieku jaunu ričiju un gatavs.

Un tagad nepatīkamākais.
Ilgstoši dzīvojot nogremdēta, ričija veido zemūdens formu – tumšāku, caurspīdīgāku un augšup nepeldošu un ta izplatas pa visu akvariju. Nemaz nezinu, kas man šobrīd sagādā vairāk darba: zaļās aļģes zemajos augos, vai ričija. Izlasīt abas ir vienādi grūti.

Piscies