Brauciens uz Lietuvu

  Pasaulē tomēr notiek interesantas un negaidītas lietas. Vēl pavisam nesen, kaut kad agrā pavasarī kāds no mūsu foruma dalībniekiem izteica vēlēšanos kopīgi satikties un iepazīt vienam otru vaigā. Tāpat pavīdēja doma, ka mums vajadzētu attīstīties tālāk un neapstāties pie sasniegtā. Bet ko tad mēs esam sasnieguši un kā attīstīties tālāk?

  Vairākas reizes pārlasot foruma rakstus, ziņojumus un jauno dalībnieku jautājumus gan es, gan daudzi citi foruma iemītnieki būs ievērojuši, ka lielāko tiesu mūs uztrauc vieni un tie paši jautājumi, kas saistīti ar akvārija uzstādīšanu un palaišanu, ar to kādas zivis var turēt kopā, kādi augi būtu ieteicamāki, kādu ķīmiju labāk izvēlēties, lai visam kas mīt akvārijā būtu labi, kā cīnīties ar aļģu uzbrukumiem, kāpēc manai zivtiņai sašķēlās aste, kur pazuda Neons, baltie punkti – ko nu? u.t.t. Visi šie jautājumi tiek apspēlēti desmitiem reižu un desmitiem variācijās. Katrā konkrētajā gadījumā atbildes var atšķirties uz doto jautājumu, bet lielāko tiesu kļūdiņas ko pieļaujam un mūsu cilvēciskā nepacietība ikdienas steigā vienmēr noved pie viena – rezultāta, kuru mēs negaidījām vai arī cerējām, ka man jau tas paies secen.

  Ļoti daudzi dabas mīļotāji saskaroties ar pirmo neveiksmi vai fiasko met plinti krūmos. Un var būt arī pareizi, jo mēģinot atkārtot uzsākto vairums rezultātu jau ir zināms – bojā gājušas dzīvas radības, iztērēta varbūt ne īpaši viegli pelnītā un krātā naudiņa, ieguldīts arī brīvais laiks, ko varēja pavadīt krogā, kādā tusiņā vai pie jūras vārtoties baltajās smiltiņās. Tie, kuri apzinās savas pieļautās kļūdas sāk meklēt informāciju grāmatās, internetā un no paziņām. Šī situācija ir jau labāka un te var garantēt arī lielākus vai mazākus panākumus. Vienīgā lieta, ka atrisinājumu atradušais cilvēks ir gandarīts, bet... . Bet ko darīt pārējiem? Atkal iet to pašu ceļu un priecāties par jaunā kolēģa panākumiem? Bet varbūt izvirzīt sev citus mērķus un meklēt, kā iegūt papildus informāciju par vienu vai otru ar akvārijiem saistītu jautājumu?

  Domāju, ka atrisināt šo jautājumu un popularizēt akvārijus varētu izveidojot kaut ko līdzīgu klubam vai zinošu entuziastu grupai. Uzaicinot arī profesionāli, kurš ikdienā nodarbojas ar zivju pavairošanu, selekciju, kā arī akvāriju ierīkošanu, apkopšanu un cietiem ar akvārijiem saistītiem jautājumiem.

  Paklaiņojot pa Izraēlas, Krievijas, Ukrainas un mūsu dienvidu kaimiņu lietuviešu lapām pastiprinātu interesi pievērsu šo valstu klubiem, to darbībai, par viņu veiktajam uzdevumiem un sasniegtajiem rezultātiem. Aprunājoties ar mūsu foruma dažiem aktīviem un pieredzes bagātiem kolēģiem secināju, ka arī viņi domā tāpat vai vismaz līdzīgi. Tā nu visi nolēmām vienreiz satikties un šo lietu aprunāt. Kamēr mēs tā domājām, spriedām un sapņojām, izrādās, ka kaimiņi lietuvieši sen jau mums priekšā un pie tam vēl „paklusām”, bet bieži iemet acis arī mūsu forumā un seko mūsu attīstībai. Viņiem jau gadu kā nodibināts VAK (Viļņas Akvāristu klubs) un jau paspējuši veikt daudzus darbus kas popularizē akvārijus, nodarbojas ar labdarību, dabas aizsardzību un palīdz spert pirmos soļus jaunajiem akvāriju īpašniekiem.

   Pilnīgi negaidīts un ļoti patīkams pārsteigums bija saņemt no VAK uzaicinājumu ierasties un piedalīties viņu rīkotajā pasākumā, kluba 1 gada jubilejas atzīmēšanā, pie reizes arī iepazīties ar mums. Daudziem radās interese un tas bija arī kā pirmais pārbaudījums ko mēs spējam un vai mēs spējam vispār.

  Nolēmām divas nedēļas pirms brauciena visiem satikties un apspriest ar braucienu saistītas lietas. Par cik ar tukšām rokām braukt pie jubilāra nevar, jāpadomā par dāvanu. Ceļš arī ir tāls, un tas jāapmaksā mums pašiem. Katram pašam no sevis kaut ko dāvināt nebūtu sevišķi prātīgi un interesanti, tāpēc nolēmām dāvināt vienu kopīgu dāvanu. Par cik mums vēl nav nedz kluba, nedz arī organizācijas vai biedrības, tad arī dāvana sanāk gandrīz ne no kā. Tāpēc izvēlējāmies, ka dāvināsim lielu apmēram 12 litrīgu konjaka glāzi (baidos to nosaukt par akvārija paveidu) uz kura virsū bija visu dalību ņēmušo personu vārdi un otrajā pusē liels, cerams, ka topošā Latvijas Akvāristu kluba simbols vai Logo. Nolēmām, ka uz Lietuvu brauks Haxis, Alfs, Estēte, Zanda, Mayahh un Rincis, bet mājās paliks Piscies, H20, Vikks un pārējie foruma dalībnieki, tostarp arī admini Inets un Aleksandrs. Logo izstrādi operatīvi un skaisti izstrādāja mūsu datorgrafiķe Piscies. Protams, kā jau īsteniem latviešiem būt arī nedaudz pakritizējām Piscies darbu, bet beigu beigās tomēr vienbalsīgi pieņēmām. Par cik sausu trauku dāvināt nav īpaši smuki, tad komplektā nāca arī grādīgais mitrinātājs.

  Pasākums notika divas dienas no 12. līdz 13. augustam, netālu no Kauņas, ļoti skaistā un pasakainā vietā Dambravā, mežsaimnieka mājā pie liela karpu dīķa. Starts bija Rīgā Alfa autiņā, kur pieci zivju mīļi uzsāka garo ceļojumu uz Dambravu. Brauciena laikā veicām arī nelielu līkumu caur Liepāju kur mūs jau gaidīja Zanda. Ar dažādiem atgadījumiem, bet bez īpašiem piedzīvojumiem un mēs veiksmīgi nonācām galapunktā. Galapunktā nonācām ar četru stundu nokavēšanos. Izkāpjot no busiņa  mūs pārsteidz ne vien spēcīgais lietus, kurš mums jau bija apnicis, jo pavadīja mūs no pašas Latvijas – Lietuvas robežas, bet arī trīs augstos mastos uzvilktie karogi, kas liecināja, ka mēs patiesi esam cienīti un gaidīti. Pirmais plīvoja Lietuvas karogs, pa vidu Latvijas karogs un pretējā malā VAK karogs.

  Sagaidīja mūs Viļņas Akvāristu kluba dibinātāji un līderi Rolandas un Dalius, iepazīstināja ar pārējiem kluba dalībniekiem un pēc nelielas mūsu apsveikuma runas un dāvanu pasniegšanas sasēdām pie galda. Galds bija klāts ārā zem lielas un plašas nojumes kur varēja sasēst visi kluba dalībnieki un arī viesi. Uzaicināti bija ne vien latvieši, lietuvieši un sponsori, bet arī vietējais makšķernieku žurnāls. Neaprakstīšu kas bija uz galda saklāts, bet vienu teikšu gan – tas viss bija nu ļoti, ļoti garšīgi. Pie tam kā jau pasākumam noritot zem „klajas debess” un pilnīgā saskaņā ar māti dabu, viss tika notiesāts ar milzīgu baudu. Pirmajā vakarā notika pirmais pasākums – makšķerēšana karpu dīķī. Lielāko lomu, līdaku tā ap 8 kg izvilka puisis no Lietuvas. Līdaka izrādījās tik smaga, ka neizturēja vienīgie līdzi paņemtie svari. Nedaudz vēlāk tika izvilkta vēl viena līdaka, gan krietni mazāka šoreiz izcēlās ļoti jauka un simpātiska lietuviešu meitene.

  Runājot, apspriežot visādas interesantas un noderīgas lietas, nedaudz pasapņojot un klausoties sienāžu nerimstošajos meldiņos, uzdziedot arī pašiem nemanot pienāca rītausma. Izturīgākie un mutīgākie pārstāvji pameta lielo sarunu galdu tikai ap septiņiem no rīta, kaut gan izrunāts bija vēl ne puse no tā ko vajadzēja un vēlējāmies.
   Pēc saldā, bet īsā miega teltīs un svaiga gaisa izbaudīšanas mūs visus ap pulksten 10.00 uzmodināja sauciens: „Nometne celties”, pie tam tīrā latviešu valodā. Šīs komandas ignorēšanas gadījumā draudēja kross 5 km garumā

  Izrāpušies laukā no savām kūniņām (lasi guļammaisiem) otrās dienas rīts uzausa saulains, jo lietus bija aizmeditēts uz Latvijas pusi. Katrā stūrī varēja redzēt aktīvi rosošās personas darbojoties ar higiēnas lietām un citi mērķtiecīgi veica gatavošanās pasākumus brokastu gatavošanai. Pats rīts atkal tika veltīts makšķerēšanai un tika vilkti laukā kārtējie lielie lomi. Piemēram, tika noķerta karpa ap 5 kg, precīzāk nosvērt nevarēja, jo lielā līdaka sabojāja svarus. Lieki piebilst, ka visas noķertās zivis izņemot jau pieminēto līdaku, kura var nodarīt neatgriezenisku ļaunumu pārējiem dīķa iemītniekiem tika atlaistas atpakaļ. Visas zivis tika nomērītas un nofotografētas.

  Iemalkojuši rīta kafiju, ieēduši maizītes un vēl mazliet padiskutējuši, devāmies aizstāvēt Latvijas godu un pierādīt lietuviešiem, ka neesam ar pliku roku ņemami, vismaz sporta spēlēs.

  Pirmās bija individuālās sacensības, kurās katrs cīnījās par sevi. Latvijas pārstāvji bija tikuši līdz pusfinālam, bet apstiprinājās fakts, ka jauniem pieder nākotne un uzvaras laurus plūca lekšanā ar maisu izveicīgs un sprigans lietuviešu puisis. Tālāk mūsu cīņa notika pie dīķa kur vilkām virvi. Divas komandas – Latvija /Lietuva. Rezultāts 1:0! Uzvara! Nākošā cīņa bija jauktās vīriešu komandas kur atkal uzvarēja komanda, kurā startēja Latvijas stiprais dzinums. Rezultāts 2:0. Trešā disciplīna bija sievietes pret vīriešiem. Latvijas godu aizstāvēja trīs daiļās pārstāves un visas pārējās lietuviešu sievietes. Latvijas vīrieši bija nostādīti kā balsti aiz sieviešu komandas un to uzdevums bija nepieļaut daiļajam dzimumam krist augšu pēdu ja vīri nespēj noturēt savā galā striķi. Bez lielas piepūles apvienotā daiļā dzimuma komanda pārvilka vīrus, kuri krita ar ģīmi salātos (pārnestā nozīmē). Rezultāts 3:0. Latvijas vārds aizstāvēts godam. Ja mēs gribam, tad arī varam!

  Pēdējā sacensība bija ar aizsietām acīm jāaiziet līdz mietam, kuram galā tika uzkarināts māla pods un kurš bija jāpārsit. Arī šeit uzvaru guva latvietis Alfs, kuram gan vēlāk piesprieda samaksāt par sasisto māla podu diezgan astronomisku summu 300 Lt (60 Ls). Paralēli notika vēl dažādi konkursi kur galveno balvu dabūja mūsu simpātiskā meitene Estēte. Uzdevums bija no plastilīna izgatavot VAK simbolu zivtiņa tā, kā katrs to domā un redz savām acīm.

  Noslēgumā bija labāko grupu, komandu un individuālo dalībnieku apbalvošana. Visjaunākajam makšķerēšanas sacensību dalībniekam balva bija no Latvijas makšķernieku veikala. Balvās diplomi, piemiņas zīmes un dažādas mazas balviņas. Vēlāk jau notika nelielas izjādes ar ponijiem.

  Ne gribot, ne gaidot pienāca tas brīdis kad jāsāk bija atvadīties. Pie pusdienu galda runu teica Viļņas Akvāristu Kluba dibinātāji Dalius un Rolandas, daži aktīvisti, tika nodziedāta kluba himna un sveiks lai dzīvo, tika novērtēts no Latvijas vestais lielais kliņģeris, kura svars bija četri kilogrami. Interesanti, ka kliņģera forma simbolizēja VAK 1 gada jubileju, tika malkots šampanietis, apmaiņas ar vizītkartēm un telefona numuriem.

Vēl pirms pašas projām braukšanas saņēmām laba vēlējumu LAK izveidošanai un arī solījumus atbalsta sniegšanā. 

Kopumā pasākums bija izdevies ļoti labs, jauks, interesants un galvenais noderīgs. Ieguvām labus un atsaucīgus draugus, skaistas atmiņas, pozitīvu noskaņojumu un stimulu tālākai darbībai. Liels paldies visiem kas atbalstīja šo pasākumu gan finansiāli, gan morāli. Paldies jaukajiem kaimiņiem par labo uzņemšanu. Šī tikšanās bija ļoti svarīga un nepieciešama. Tagad tik jādomā un jāvirzās uz priekšu. Jāņem piemērs no Viļņas Akvāristu kluba, kā jāveido un jāorganizē pašiem savs klubs LAK. Emocijas ir daudz, plāni arī.

  Cik, jautri mums gājis var redzēt šajās bildēs!