Nelabvēlīgi apstākļi Sliktā ūdens kvalitāte ne tikai nomāc zivju labsajūtu un pasliktina imunitāti, bet atver ieejas vārtus dažādām slimībām. Lielāko daļu zivis saslimst ilgāku laiku uzturoties vēsā ūdenī. Visbiežāk tas notiek rudeņos un vasarās, kad mūsu mājās sākas vai beidzas apkures sezonas. Ūdens temperatūras paaugstināšana līdz 32-35o uz daudzām zivīm neatstāj iespaidu. Pie lielām temperatūrām parasti zivis sāk šaudīties vertikālā plaknē, da?reiz pat mēģina izlekt no ūdens. Straujas ūdens svārstības arī var kalpot par iemeslu zivju slimībām. Skābekļa trūkums var novest pie zivju smakšanas un pat bojāejas. To parasti var patikt pēc zivju uzvedības. Kas peld pie ūdens virsas un ?ķer? gaisu, rijot burbulīšus. Sliktāk ir tad kad skābekļa trūkums ir nenovērojams, bet pamazām tas samazinās, tad zivis it kā pamazām sāk pavājināties. Jaunas zivis šādos apstākļos kļūst bezbailīgas un atrodas pārsvarā ūdens augšā. Dažāda veida slimības skābekļa trūkuma dēļ parasti ir vērojamas paaugstinātā temperatūrā, kad nestrādā kompresors. Slimības var sākties pie noteiktas pH maiņas, kas neatbilst konkrētajām zivīm, kā arī pārāk mīksta, vai pārāk cieta ūdens. Daudzām zivīm patīk ļoti tīrs ūdens un pārsātināts ar dažādiem atkritumiem (slāpekli un amonjaku, sēru utt.) noved pie nāves. Dažiem galaproduktiem sabrūkot ir nepieciešams skābeklis, bet rezultātā rodas citas arī kaitīgas vielas.
|
|
