Nepareiza barošana

  Pieaugušo zivju nebarošana, pat ilgākā periodā, pie slikta nekad nenoved, bet to pārbarošana ierosina virkni dažādu saslimšanu. Bet turpretim jaundzimušo zivtiņu nebarošana ļoti stipri ietekmē to tālāko attīstību, it sevišķi sākuma periodos, turklāt tur ir liela nozīme gan barības kvalitātei, gan kvantitātei. Nepietiekamas barošanas rezultātā, kā arī kalcija deficīta gadījumos zivis var izaugt ar dažādām patoloģiskām izmaiņām uzbūvē un arī orgānos. Pamatā tas parādās kā izmainīts astes un muguras stiegrs. Dažām jaundzimušajām zivīm nepietiekamā barošana kompensējas vēlāk, kad parādās barības vielas, tad notiek intensīva augšana. Gadās arī, kad jaundzimušās zivis pēc ilgāka nebarošanas laika pilnīgi atsakās no barības un mirst no izsīkuma. Vairumā gadījumu, kad zivs nav saņēmusi pietiekamo daudzumu barības (īpaši sākuma posmos), mainās tās uzvedība, tā it kā ?ieraujas sevī?. Daudzas no tām nav derīgas turpmākajai audzēšanai un nespēj dot nekādus pēcnācējus. Jaunajām zivīm ir nepieciešama dzīvā barība tāda kā: Dafnija, Infuzorija, mazākām zivīm un tādām, kuras ir izšķīlušās no ikriem ir nepieciešams Tupelīte, vai tā saucamie ?dzīvie putekļi? ? kas ir atrodami jebkurā peļķē pēc lietus apmēram pēc vienas diennakts. Jāatceras, ka peļķes ūdeni nedrīkst liet akvārijā, tāpēc būtu nepieciešams kādu laiku uzturēt to karantīnā un kā dabīgo barību, šiem mikroorganismiem, lietot burkāna šķēli.

Iekšējo orgānu aptaukošanās ir viena no vispopulārākajām akvārija zivju slimībām, kas ierosina nāvi. Šo slimību var pieskaitīt tām kas veidojas zivij atrodoties nebrīvē. Kustību ierobežojums, un pārlieku liela, bagātīga un pilnvērtīga barība stimulē slimības attīstīšanos, galvenais iemesls ir neizmantoto vielu uzkrāšanās pieaugušo zivju organismā. Mājas dzīvniekiem parasti vienu reizi nedēļā dod atslodzes dienu kad dzīvnieciņu nebaro vispār, varbūt tā būtu jādara arī ar zivīm! Tauku izgulsnēšanās aknās noved pie smagām vielmaiņas izmaiņām. Sēklinieku un olnīcu aptaukošanās noved pie pilnīgas neauglības. Iekšējo orgānu aptaukošanās stipri izmaina zivs veselību un sevišķi imūno sistēmu, baktērijas var viegli iedarboties uz organismu, un tauki ir laba barotne tiem. Ja zivs ir aptaukojusies, tad parasti nav iespējams no šīs kaites tikt vaļā.

Kuņģa un zarnu iekaisumi parādās pieaugušām zivīm, kuras ilgāku laiku tikušas barotas ar viendabīgu (vienveidīgu) barību, it sevišķi tad kad tā ir ļoti koncentrēta. Iekaisuma process biežāk sākas barojot ar sauso barību, kurā trūkst vitamīnu, taukvielu un olbaltumvielu, kā arī ar dažādiem kāpuriem, kas ir ņemti no nezināmām ūdenskrātuvēm un netīriem dīķiem. Dažreiz mēdz būt neizskaidrojama saindēšanās ar it kā pārbaudītām lietam ? pārbaudītu barību ? kāpuriem. Kuņģa un zarnu iekaisuma gadījumos parasti apetīte nav traucēta, bet viņu kustības kļūst lēnākas, slinkākas, krāsa kļūst it kā tumšāka. Vēders it kā nedaudz piepūsts, tad var domāt par kuņģa iekaisumu. Pie zarnu trakta iekaisuma ir novērojama anālās atveres apsarkšana, izkārnījumi kļūst gļotaini un var parādīties asins izdalījumi, kā arī tie karājas gara diega veidā. Kuņģa, zarnu iekaisumi novājina zivi un paver ceļus vairākām citām infekcijām.