Sākums arrow Slimības arrow Ārstēt vai neārstēt?
Image
 

Akvārija zivju karantīna. Iegādāto zivju apskate, slimību diagnosticēšana.

   

Ne vienmēr tikko mājās atvestās akvārija zivis izskatās ideāli, bet tas nenozīmē, ka tās uzreiz ir jāārstē. Piemēram, augstāk redzamajai „Sarkangalvītei” ar apsārtušām „padusēm” un paplašinātiem asinsvadiem astē nopietna ārstēšana nav vajadzīga, tā nav kādas lipīgas slimības pārnēsātāja, bet ir ceļā saindējusies ar amonjaku. Viss, kas zivij vajadzīgs, ir tīrs, ar skābekli bagāts ūdens, kuram pievienots nedaudz polivitamīnu. Tomēr, visādi var gadīties. Jaunas zivis noteikti ir rūpīgi jāapskata un, balstoties uz apskate rezultātu, jālemj, ko ar tām iesākt. Par izskata un uzvedības īpatnībām, kurām jāpievērš uzmanība, runāts šajā rakstā.

Tātad, kā nolemt, vajadzīga aktīvā vai pasīvā karantīna? Atbildēt uz šo jautājumu nav tik vienkārši – atbildei vajadzīga pieredze un zināšanas par to, kā izskatās tās vai citas zivis pēc pārvadāšanas un kādas tās ir slimas. Pievienot ārstnieciskos preparātus ne vienmēr ir vajadzīgs, jo medikamentu ietekme uz organismu pati par sevi ir risks. Vai tas attaisnojas, ja runa iet par veselu zivi? No otras puses, pat ilgstoša (mēnesis un vairāk) pasīvā karantīna negarantē, ka jauniņais, nokļuvis kopējā akvārijā, nepiesārņos to ar kādu slimību. Risināt šo jautājumu un izvērtēt risku nāksies pašam akvārija turētājam, un viss būs atkarīgs no tā, cik vērtīgi ir esošie iemītnieki un cik gatavs būs riskēt ar jaunās zivs veselību, pakļaujot to dažādām apstrādēm. Šis materiāls ir uzrakstīts tāpēc, lai iespējami samazinātu risku. Te būs fotogrāfijas: veselas, tikko ilgstošu transportēšanu pārcietušas zivis un zivis, kurām vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība un šaubas par „ārstēt vai neārstēt” ir jāatmet un jāķeras pie darba. Diemžēl reālajā dzīvē tik galēji varianti ir reti sastopami un par visiem 100% zivi pieskaitīt vienai vai otrai kategorijai neizdodas. Rakstā apskatītas vislabāk sevi attaisnojušās un tai pašā laikā vismazāk bīstamās tipiskās zivju apstrādes, kuras novērš dažas raksturīgas atsevišķu taksonomisko grupu saslimšanas.

Tikko iegādātās zivis dažas stundas pēc ievietošanas karantīnas akvārijā ir uzmanīgi jāapskata. Ja tās ir bijušas ceļā diennakti un vairāk, tad varētu izskatīties diezgan noplukušas. Tas ir normāli un nav bīstami. Vesela zivs drīz būs tikpat skaista, kā sākumā. Stresa noņemšanai un adaptācijas pie jauniem apstākļiem paātrināšanai karantīnas akvārijā var pievienot Stress Coat, aktivizētāju (активант), analogus vitamīnu preparātus vai Indijas mandeles (индийского миндаля) lapas. Ja Jūsu karantīnas akvārijā ir reti vai neapšaubāmi maigi un dārgi eksemplāri, ir jēga ūdenim pievienot ronkoleikīnu (ронколейкин) vai citus imunostimulatorus uz interleikīna bāzes, vadoties pēc aprēķiniem 50’000 – 10’0000 vienības uz 10l ūdens. Šo preparātu, kurš uz zivīm iedarbojas vienkārši maģiski, var iegādāties veterinārajā aptiekā. Daudz lētāks, bet arī mazāk efektīvs līdzeklis ir cilvēku leikocitārais interferons, kuru var iegādāties parastā aptiekā.

Image

Vesela zivs. Heros sp. (Red spot SANTAREM) tūlīt pēc ilgstošas transportēšanas. Sakļautās spuras un zvīņu blāvums ir izskaidrojams ar šoku un ilgstošu uzturēšanos šaurā maisiņā. Katram gadījumam zivs tika vienu reizi apstrādāta ar ronkoleikīnu un izgāja zarnu parazītu ārstēšanas kursu ar metrodinazolu (метронидазолом). Cita medikamentoza terapija nebija vajadzīga. Apskatīt, par kādu skaistuli šis tēviņš kļuva pēc īsa brīža, var1

Speciālus ārstnieciskus līdzekļus karantīnas akvārijā pievienot nav vajadzības, ja uz zivs nav:

  • Matētu plankumu, kuri veidojas no bagātīgi izdalītām gļotām;

  • Gļotu uzkrājumiem kalniņu un valnīšu veidā;

  • Čūlu un eroziju;

  • Saslietu zvīņu un izvalbītu acu (ерошащейся чешуи и пучеглазия);

  • Blāvu bālganu vai pelēki – baltu sabojātu spuru apmalīšu.

Image

Vesela zivs. Kakadu apistogramma (Apistogramma cacatuoides) tūlīt pēc ceļojuma no Pēterburgas uz Maskavu. Ideālas transportēšanas un zivs pārvietošanas uz citu ūdeni piemērs. Zivis tika pārvestas pietiekami lielā tilpumā un tika ievietotas mākslīgi sagatavotā ūdenī, kura parametri bija ļoti līdzīgi tiem, kuros zivis pārveda. Zivju ārējais izskats liecina par labu pašsajūtu. Intensīva ārstēšana šīm zivīm nav vajadzīga. Pēc adaptēšanās pie normāla Maskavas ūdens, zivīm noderētu profilaktisks ārstēšanas kurss ar metronidazolu. Pēdējais padoms ir aktuāls praktiski visām cihlīdām. 

Ir vērts īpaši pievērst uzmanību apsārtumiem krūšu spuru, ķermeņa ādas segas tuvumā un paplašinātiem spuru asinsvadiem zelta zivtiņām un koi karpām, reizēm arī citām karpveidīgajām zivīm. Ja zivis pārvešanas laikā bijušas šauros maisos vai ilgāku laiku pavadījušas mazajos tirdzniecības akvārijos, tad ir pamatotas aizdomas par zivju saindēšanos ar amonjaku, bet ne par infekciju. Ja nav acīmredzamu iemeslu šiem simptomiem, bez tam, asins izplūdumi ir arī mutes tuvumā un uz žaunu vākiem, tad, visticamāk, tie ir karpveidīgo sarkanguļas2 (kраснухи карповых) izpausmes.

 

Image
 
Slima zivs. Zelta zivtiņas varietāte (Carassius auratus) – ūdens acis (водяные глазки). Nav svarīgi, kādai varietātei pieder zelta zivtiņa – ja esat pamanījuši nobālējušu vai, gluži otrādi, tumšus un neproporcionāli stipri uzpūtušos vēderu un/vai asins izplūdumus ap muti (zīmējumā parādīts ar bultiņām), labāk tādu zivi neiegādāties. Tāpat arī nevajadzētu iegādāties zivis no šī akvārija arī tad, ja tās izskatās pilnīgi normāli. Karpveidīgo sarkanguļu izārstēt ir ļoti grūti. Ja šie simptomi atklāti tikai pēc zivs atnešanas mājās, tad to nāksies turēt karantīnā un ārstēt ne mazāk kā 20 dienas.

Vienmēr ir vērts zivs ķermeņa sīkākai apskatei izmantot lupu, lai atklātu, piemēram, ihtiofterāzi un oodinozi to sākotnējās stadijās3.

Image 

Slima zivs. Ar bultiņām norādītie bālganie matētie pleķi un gļotu pikucīši uz diskusu (Marlboro Red Discus) ķermeņa, tāpat arī „salipušās” (nekustīgas, cieši ķermenim piekļautas krūšu spuras) šinī gadījumā ir bakteriālas slimības simptomi. Slimība ātri izārstējama ar rinolekīnu un ciprofloksacīnu (ципрофлоксацина).

Gļotu pikucīšus maz pieredzējis novērotājs var sajaukt ar ihtioftirinusu veidotām pustulām (пустулами), lai arī atšķirība ir redzama ar neapbruņotu aci. Citādi ir ar matētajiem pleķiem – tie var parādīties gan pie bakteriālām infekcijām, gan pie hilodonellām (хилодонеллами), kostijām (костиями), trihodīnām (триходинами), monoģenejām (моногенеями). Atrast cēloni un izvēlēties pareizo ārstēšanu var tikai mikroskopā apskatot noskrāpējumu no zivs ķermeņa. Ja tas nav iespējams, nāksies izmantot kombinēto terapiju pret paaugstinātu ādas gļotainību. Ārstēšanas rezultātā tiks nogalinātas gan patogēnās baktērijas, gan arī parazītiskie protozoji. Protams, plaša spektra slimību ārstēšanas metodes vairāk traumē zivis.

Video: 

1.avi 2.avi

Vēl viens baktericīdas infekcijas paraugs. Priekšplānā ir slima zivs. Tas ir Bolīvijas tauriņš (Microgeophagus altispinosa).

Savārguma pazīmes:

  1. Pārāk tumšs krāsojums;

  2. Smaga elpošana (Žaunu vāki kustas ātri un ar lielu amplitūdu);

  3. Salipušas krūšu spuras;

  4. Nobružāta krūšu spura ar bālganu apmali.

Redzot tādu zivi, uzreiz var izvirzīt vairākas hipotēzes par tās slimību. Pārāk tumšs krāsojums ir viens no heksamitozes (гексамитоза) simptomiem, nevar izslēgt arī kriptobiozi (криптобиоз), spuru puve visbiežāk ir bakteriālas dabas, bet smagu elpošanu var izsaukt monoģenejas, bakteriāla infekcija un kriptobioze. Bez zivs sekcijas precīzu diagnozi noteikt nav iespējams.

Ja diagnozes nav, tad zivis vispirms apstrādā pret monoģenejām, pēc tam kombinējot ārstēšanu ar metrodinazolu (līdzeklis pret heksamitozi un kriptobiozi) un antibakteriālu terapiju (izmanto Bactopur Direct, biseptolu, dažādas antibiotikas). Antibakteriālos līdzekļus, īpaši levomicitīnu un ciprofloksacīnu, (ципрофлоксацин) ir labi savienot ar delagilu (делагилом), kurš ir aktīvs pret kriptobijām un pastiprina augstāk norādīto līdzekļu darbību.

 
Image
 

Slima zivs. Agasi apistogramma (Apistogramma agassizii). Bālais riņķis ap acīm (norādīts ar bultiņu) ir bakteriālas infekcijas pazīme. Sīkāk gadījums aprakstīs4. Zivis tika izārstētas ar kanamicīnu (канамицина) un biseptolu.

Uz labā formā esošām, klīniski veselām apistogrammām var apskatīties šeit5. (foruma iekš www.vitawater.ru dalībnieka personīgā mājas lapa).

 Image

Slima zivs. Botia macrocantha cieš no hilodonellāzes (хилодонеллеза). Ar bultiņām norādītas spuru apmales un matēti pleķi, kas uz zivs ķermeņa ir redzami tikai tad, ja zivs atrodas ar galvu pret novērotāju. Tādu zivi ir steidzami jāārstē. Ārstēšanas metode aprakstīta atsevišķi6.

Image 

Slima zivs. Kopumā ņemot, šie stikla sami (Kryptopterus bicirrhis) izskatās labi. Tomēr, novērotāju modru jāpadara nelielam ķermeņa matējumam un tikko ieraugāmiem graudiņiem uz anālās spuras (parādīti ar bultiņu). Matējums ir saistīts ar bakteriālu infekciju, bet graudiņi ir oodinoze (оодиниумы).

Image

 Zem lupas graudiņus var redzēt krietni labāk, palielinājumā redzams, kādi tie izskatās zem mikroskopa.

Oodinozi ir viegli izārstēt ar bicilīnu – 5, bet ar bakteriālo infekciju bija grūtāk: vairāk nekā nedēļu zivis tika apstrādātas ar kanamicīnu (канамицина), kuru pievienoja karantīnas akvārija ūdenim (0.5g/10l ik pārdienas pēc daļējas ūdens nomaiņas).

Image

Slima zivs. Bultiņa norāda uz matētu apgabalu, kurš nav uz zivs ķermeņa virsmas, bet iekšpusē. Noteikt inficēto audu atrašanās vietu ir vieglāk, ja zivi apgaismo no dažādām pusēm un apskata pie dažādiem gaismas krišanas leņķiem. Šinī gadījumā zivs matējums redzams, ja to apskata no sāniem. Pleķus uz zivs ķermeņa, kurus izsauc ektoparazīti (skat. bocijas foto augstāk), šādā novietojumā redzēt nevarētu vai varētu redzēt ļoti slikti. Šis simptoms pie Bleksera hemigrammām (Hemigrammus blehery) gandrīz vienmēr norāda uz neārstējamo „neonu slimību” – pleistoforozi (плейстофорозом). Tai pašā laikā neoniem, īpaši Krievijā pavairotiem Innesa neoniem (Paracheirodon innesi), simptoms visticamāk būs saistīts ar „viltus neonu slimību” (ложной неоновой болезнью), kuru izsauc baktērijās un kura padodas ārstēšanai ar antibiotikām. Apskatīt neonu, kurš tiešām ir slims ar neonu slimību”, var šeit7. Par pašu neonu slimību var palasīt forumā iekš ww.vitawater.ru. haracinīdu un sīko karpveidīgo ārstēšana ar līdzīgiem simptomiem ir aprakstīta atsevišķā rakstā8.

 

Image

 Praktiski vesela zivs. Šķēpnesis (Xiphophorus helleri). Ievestām dzīvdzemdētājām zivīm, kuras nokļuvušas karantīnas bāzē vai uzreiz zooveikalā (kas ir nesalīdzināmi sliktāk!) ir vajadzīgs salīdzinoši ilgs adaptācijas periods, lai to straujas dzīves apstākļu maiņas dēļ novājinātā imunitāte atjaunotos. Pēc pārvešanas no Dienvid– un Austrumāzijas zemēm zivis bieži saslimst ar fleksibakteriozi (флексибактериозом). Par šo ļoti bīstamo slimību drīzumā tiks uzrakstīts raksts. Fotogrāfijā ir redzama zivs atkopšanās stadijā pēc pārciestās slimības. Speciāla intensīva ārstēšana vairs nav vajadzīga. Viss, kas zivij ir vajadzīgs, tā ir divu nedēļu pasīvā karantīna (bez ūdenim pievienotām ārstnieciskām vielām). Šai periodā vajadzīga barošana divas reizes dienā, pie tam, vienā no tām vēlama mūsu ārstnieciskā barība ar kanamicīnu un furazolidonu (канамицином, фуразолидоном)9 vai motili, kurš izmērcēts kanamicīnā10. Noteikt, ka slimība atkāpusies, var uzmanīgi apskatot zivs muguras spuru. Inficētajās vietās aug jauni spuras stari, kas savienoti ar pagaidām caurspīdīgiem starpstaru audiem. Gaišās ķermeņa zonas ir gludas, tās „nepinkojas” un nav iekritušas. Ja šo šķēpneša mātīti bez karantīnas ievietotu kopējā akvārijā, tai, visticamāk, nāktos atkal izbaudīt stresu un saslimt. Šai gadījumā iespēja, ka zivs varētu inficēt akvārija iemītniekus, ir pietiekami liela.

 Image 

 Slima zivs. Ar fleksibakteriozi slims šķēpnesis. Bojātā ķermeņa zona sāk pārvērsties par plašu eroziju (tā ir viegli padziļināta, bez zvīņām un ādas, patoloģiskais process viegli ir skāris muskuļaudus), bojātās muguras spuras daļas ir gaiši matētas, tās pakāpeniski sadalās. Ap lūpām balta svītra, kas sastāv no bojāta epitēlija, to sagrauj baktērijas. Vajadzīga steidzama ārstēšana. Cīnīties ar fleksobakteriozi ir grūti. Labāk izvairīties no tādu zivju iegādāšanās.

 

 Image 
 
Slima zivs. Fleksobakterioze, kas strauji attīstās. Pagaidām bojāta ir tikai aste. Vajadzīga steidzama ārstēšana ar FURAN-2.
 
Image 

Vēl viens spuru puves piemērs. Zivs, tas ir gupijas tēviņš (Poecilia recticulata), ir gandrīz vesela. Baktēriju izsaukta spuru puve ir tikko sākusi attīstīties. Ar bultiņu parādīts krāsu zaudējoša bāli – pelēcīga astes mala. Svarīgi pamanīt slimības sākumu. Mierīga dzīve karantīnas akvārijā ar viegli sālu ūdeni (2g vārāmās sāls un 1l ūdens) šim gupiju tēviņam noderēs. Zivs jāārstē, ūdenim pievienojot Baktopur vai General tonic. Ārstēt var arī ar ciprofloksacīnu (ципрофлоксацином) vai citām antibiotikām.

 
Image 

Ja ārstēšanu neuzsāk laicīgi, dažu dienu laikā slimība ievērojami progresē. Aste sāk ātri sagrūt, parādās asiņaina apmale. Šinī gadījumā ir baktēriju izsaukta spuru puve, tomēr, arī ja gupija ir inficējusies ar tetrahimēnām (тетрахименами), aste izskatīsies tieši tāpat. Bez mikroskopa nav iespējams pareizi noteikt slimības cēloni, tādēļ zivs ir jāārstē no tetrahimēnām. Piedāvātā ārstniecības metode nomāc arī baktēriju izraisītu spuru puvi. Bez tam, var izmanto firmu piedāvātos līdzekļus ihtioftirozes ārstēšanai apvienojumā ar FURAN-2.

 
Image 

Šīs pašas zivis 10 dienas vēlāk pēc intensīvas karantīnas ar ārstniecisko līdzekļu pievienošanu. Astes atjaunošanās ir acīmredzama, spuras mala atgūst krāsu. Pievērsiet uzmanību, kā pieaudzis zivju barojums (resnums )). Tagad tās ir gatavas pārciest satricinājumu, kas saistīts ar iedzīvošanos viņām jaunā akvārijā.

 

  Image 

Slima zivs. Šī Sumatras barbusa anālā atvere ir palielināta un tai nav pareiza forma. Mazajā attēlā nelielā palielinājumā parādīta anālā atvere no otras puses. Pievērsiet uzmanību asins izplūdumiem ap to. Šie ir iekaisušas gremošanas sistēmas simptomi, kuru visbiežāk izsauc cērmes. Tās var būt kamalāni (kамалянусы)11, bet ne tikai tie. Universāla ārstēšanas metode aprakstīta12. zivis ar līdzīgiem simptomiem nedrīkst ievietot kopējā akvārijā. Vienmēr ir rūpīgi jāapskata iegādāto zivju anālā atvere.

 
Image

Slima zivs. Sokolova pseidotrofeuss (Pseudotropheus socolofi). Čūlu izraisījusi ilgstoša tuberkuloze. Ja starp jaunajām zivīm atrasta kaut viena tāda, visām zivīm jāiziet mikobakteriozes profilaktiskās ārstēšanas kurss13, lai cik labi arī zivis izskatītos. Parasti šīs čūlas ir krūšu vai vēdera spuru tuvumā. Haracinīdām – jebkurā ķermeņa vietā (skat. foto rakstā par mikobakteriozi)14.

Image 

Vienmēr uzmanīgi apskaties tikko iegādātu skalāriju (Pterophyllum scalare) spuras (īpaši muguras spuru). Ļoti bieži šīs akvāriju zivis slimo ar heksamitozi, pie tam, raksturīgie krāteri uz „deguna” neveidojas. Priekšplānā ir zivs ar nenozīmīgi saīsinātu muguras spuru un bālganu, skaidri iezīmētu sānu līniju (parādīts ar bultiņām). Varētu šķist, ka zivs ir praktiski vesela un nenozīmīgo spuru puvi izraisījuši šaurie dzīves apstākļi zooveikala akvārijā un pietiks ar pasīvo karantīnu. Bet tas nav tā. Otrajai skalārijai (tālāk) ir stipri sairusi muguras spura. Tāds pats liktenis piemeklēs arī pirmo zivi, ja nekas netiks pasākts. Tādā gadījumā zivs izskatīsies šādi:

 
 Image 

Zivju audzētāji pazīst tādu terminu „apdegusī skalārija” (горелый скаляр). Fotogrāfijā ir tādas zivs paraugs. Ārstēt spuru puvi, pievienojot ūdenim antibakteriālus preparātus, FMC, kālija permanganātu, ūdeņraža pārskābi15 šinī gadījumā ir bezjēdzīgi. Vispirms ir jānogalina zarnu flagellāti, kuri atraduši mājvietu zivī. Ja skalāriju ievietos kopējā akvārijā, visticamāk, ar flagellozi saslims daudzi tā iedzīvotāji. Zivis, kuras izskatās tā, kā šajās fotogrāfijās, noteikti ir jāārstē. Spuras ārstēšanas laikā palīdzēs atjaunot karantīnas akvārija ūdenim pievienots pimafikss (пимафикса).

Izveidosim kopsavilkumu. Veselas zivis pēc ilgstošas transportēšanas var nebūt gludas un spīdīgas, spuru malas var būt viegli izplūkātas un zaudējušas dabīgo krāsu (bet ne izteikti baltas vai pelēkas malas!), spuras var būt viegli (tikai viegli, bet ne stipri) sakļautas. Zvīņām cieši jāpieguļ ķermenim, tās pat nelielā apgabalā nedrīkst būt saslējušās, tāpat arī nedrīkst būt gļotu sakopojumu, žaunu vāki nedīkst būt atkārušies vai „aizlipuši”, bet žaunas – pietūkušas. Samiem, kuriem ir garas ūsas, tām jābūt taisnām, ūsas nedrīkst būt satītas spirālē vai aizlauztas.

Vairumā gadījumu zivis sāk ēst vismaz pirmajās dienās pēc ielaišanas karantīnas akvārijā. 20 – 30 minūtes pēc barošanas noteikti paskatieties, kā uzvedas zivis: ja tās uzturas pie ūdens virsmas un smagi elpo, visticamāk, zivis ir slimas.

Video: 

3.avi

Slima zivs. Zelta zivtiņa, kura cieš no hroniska elpas trūkuma. Pievērsiet uzmanību iekritušajām acīm un „asajam degunam”. Filmiņā labākai uzskatāmībai parādīts galējs gadījums. Tāda zivtiņa nav dzīvotājs, pat ja uzsāktu ārstēšanu. Acis iekrīt tad, kad vēl nepavisam nav par vēlu uzsākt ārstēšanu. Paskatoties filmiņu, saprotiet un atcerieties, kā tas izskatās. Simptoms nenorāda kādu noteiktu slimību. Tas vienīgi liecina par hronisku žaunu nepietiekamību un var rasties pie daktilogirozes (дактилогирозе), bronhiomikozes (бранхиомикозе), žaunu puves, metacerkārija trematodes (метацеркариями трематод) smaga žaunu bojājuma gadījumā un/vai mikosporīdiju (миксоспоридий )cistām.

Atsevišķām zivju grupām ir specifiskas uzvedības reakcijas, kuras liecina par sliktu pašsajūtu. Piemēram, dzīvdzemdētājas zivis sliktas pašsajūtas gadījumā veic vienveidīgas svārstību kustības no vienas uz otru pusi, paliekot vienā vietā. Tādos gadījumos saka „живородка закачалась”. Tāpat svārstīties reizēm var arī cihlīdas. Labirinta zivis (izņemot cīnītājzivis/gailīšus) sliktas pašsajūtas gadījumā veic vienveidīgas atgriezeniski augšupejošas (возвратно-поступательные) kustības šurpu – turpu, bet cīnītājzivis guļ uz grunts. Barbusi „karājas” ar galvu uz leju un var tikko manāmi trīcēt. Bocijas ieņem vertikālu stāvokli ar galvu uz augšu akvārija stūros. Bruņu sami sliktas pašsajūtas gadījumā bieži uzturas uz akvārija stikliem ūdens virsmas tuvumā. Grūtāk ir novērtēt sīko haracinīdu un karpveidīgo zivju uzvedību. Var pavērot, kā izsalkušas zivis reaģē uz pāri akvārijam pastieptu roku. Nebrīvē audzētas zivis gaida barību un „saskrien” pie rokas. Brīvībā augušās un purvos audzētās zivis kaut vai tikai pirmajā laikā bēgs no rokas. Ja zivis nekā nereaģē uz roku un turpina mazliet lēnīgi, bezjēdzīgi peldēt, tad tās slikti jūtas. Daudzas akvārija zivis elpo ne tikai ar žaunām, tās periodiski iekampj gaisu pie ūdens virsmas. Ja gaisa iekampšana notiek pārāk bieži, arī tā ir sliktas pašsajūtas pazīme. Te jāņem vērā, ka pēc kārtīgas maltītes zivs pacelšanās virspusē pēc gaisa biežums arī normā pieaug, bet ne vairākas reizes. Visbeidzot, var ar pirkstu pieklauvēt pie akvārija stikla (tā nevajadzētu darīt ar ievestām bocijām un labeo!). veselas zivis nodreb, daudzas tūliņ noslēpjas – tā ir normāla veselas zivs reakcija. Atkārtoti uzsitot, zivju reakcija ievērojami mazinās. Reakcijas trūkums vai, otrādi, neparasti stipra reakcija, kas nemazinās otru reizi uzsitot pa stiklu, liecina par savārgumu. Piemēram, diskusu, kas izskatās veseli, bet „taisās” saslimt, bailīgums bieži ievērojami palielinās.

Ja zivs ārējais izskats un uzvedības reakcijas neliecina par slimību, tad steidzama terapija šīm zivīm nav vajadzīga. Var veikt pasīvo karantīnu un pēc kāda laika (3 – 5 karantīnas dienas) profilaktiski apstrādāt zivis, izmantojot nosacīti drošas (saudzējošas) ārstniecisko līdzekļu koncentrācijas. Tā kā dažādām zivju grupām ir raksturīgas tipiskas, bet dažādas saslimšanas, tad arī profilaktiskā apstrāde ir dažāda. Par visu to tiks uzrakstīts nākamajā rakstā.

Vladimirs Kovaļovs (Владимир Ковалёв), bioloģijas zinātņu kandidāts.

 
 
1. 

 

2.
 
Praktiski karpveidīgo sarkanguļa (краснуха карповых) ir termins, kurš apraksta vairākus dažādām slimībām līdzīgus simptomus (vīrusi – pavasara karpu virēmija (Spring viraemia of carp, SVC) un bakteriālās – aeromonoze un pseidomonoze (аэромоноз и псевдомоноз). Tādējādi, sarkanguļu izsauc vīrusi un baktērijas. Nav izslēgta versija, ka baktērijas un vīrusi vienlaicīgi.

3.
Ne visas zivis pietiekami ilgi atradīsies pie priekšējā stikla, lai tās caur lupu varētu mierīgi apskatīt. Tiem, kas labi fotografē, es ieteiktu izmantot digitālo fotoaparātu lielas izšķirtspējas režīmā (макросъемки). Lai cik dīvaini arī neliktos, pētot stipri palielinātu attēlu, datora monitorā bieži izdodas ieraudzīt vairāk kā apskatot zivi akvārijā.
 
6.
8.
 
 
9.
10.

Motili, var saldētu, iemērc 20 minūtes 50 mililitros ūdens, kurā iepriekš izšķīdināts 0.5g kanamicīna.

11.
12.
 

13.
 

14.

15.