Zivju slimības var attīstīties nelabvēlīga ūdens sastāva dēļ, vai arī izsauktas ar kādu neredzamu mikroorganismu klātbūtni. Jāatceras, ka vieglāk un lētāk ir veikt profilaksi, nekā vēlā cīnīties ar sekām.

  Akvārijos, kur ir sabojājies ūdens, un savairojusies patoloģiskā mikro flora, zivīm ir lielāks risks saslimt ar jebkādu, to ierosinātu slimību. Ievērojot dažus nosacījumus ir iespējams pasargāt iemītniekus no liekām raizēm.

1. veidot un uzturēt labvēlīgus apstākļus visiem akvārija iemītniekiem. Visvairāk vērā jāņem aerācija un temperatūra.

2. zivis iegādāties tajās vietās kur garantē viņu veselību un nepirkt no aizdomīgām vietām. 

4. ķert dzīvo barību vietās kur neaug zivis un pēc barības saķeršanas rūpīgi to pārbaudīt.

  Vairāk vai mazāk pieredzējis akvārijists var atšķirt slimu no pilnīgi veselas zivis. Parasti viņas uzvedība nelīdzinās citām zivīm, kas ir tādas pašas sugas un vecuma, bieži tā ir netipiskā vietā un atraujas no citām, kā arī to sāk dzenāt citas zivis, arī peldēšanas stils ir mainīts. Lielākajai daļai veselu zivju, muguras un astes spuras ir izplestas, bet slimām zivīm tās ir savilktas. Visāda veida šūpošanās arī norāda uz to, ka ir kāda no slimībām. Ja zivis bieži kasās gar akmeni vai lapām, tad tas arī norāda uz problēmām veselībā, tieši tāpat, kā krāsas un apetītes zudums. Dažu saslimšanu gadījumos izkārnījumi karājas, kā gari diegi, pie anālās atveres.